Laiks nebeidzami plūst, pārmaiņas notikušas arī kulinārijā. Reti kurš no mūsdienu bērniem uzdrošināsies pakožļāt augļukoku sveķus vai izjutīs baudu, ēdot slapju maizi, kurai pārbērts cukurs.

Nekādas šokolādes, marmelādes vai citi kārumi, ar kuriem pārpidīti mūsdienu veikali, nespēs aizstāt bērnības gardumus. Delikateses, kuras bija tik iemīļotas PSRS, tagad var šķist mega dīvainas, bet to garšu nav iespējams aizmirst. Ļausimies nostaļģijai!

1. Lūdzu, divas maizes garoziņas.

Šodien mēs maizi pērkam veikalā, tā bieži vien ir iesaiņota vai pat vispār jau sagriezta šķēlītēs. Tas, protams, ir ļoti ērti, bet ne tā kā bērnībā. Atzīstieties, kurš ejot mājās no veikala ar tikko nopirktu svaigu maizi, nenograužot kraukšķīgo, smaržīgo garoziņu? Tas bija tik gardi un neaizmirstami.

2. Dabīgā kožļene

Par attapību padomju bērniem var pasniegt prēmiju, jo ne no kā viņi izgatavoja konfekti. Viens no vispopulārākajiem kārumiem – sveķi no augļu kokiem, kurus kožļāja kā kožļenes. Lēti un labi.

3. Kārums par kuru apskauda viss pagalms

Bērnībā visgardākais un saldākais cienasts bija maize, kura bija apziesta ar svietu un pārbērta ar cukuru. Tieši ar šādu nezin kāpēc vajadzēja iet laukā, lai visi draugi prasītu nokost gabaliņu. Cits populārs variants bija vienkārši ūdenī samērcēta maize , kurai pārbērts cukurs. Kāpēc mēs vairs tā nedarām, dīvaini…

4. Visgaršīgākās zāles

Daudzi bērni gribēja saaukstēties, jo tad mamma vienmēr pirka askorbīna dražejas. Tā vien gribējās dabūt kādu zirnīti vairāk. Sūkā zirnīti – sākumā – salds, vēlāk – skābs. Ideāli. Tuvākajā laikā jānopērk kāda paciņa askorbīna dražejiņu.

5. Kādi tur vēl čupa čupi…

Agrāk konfektes uz kociņa bija greznība, tāpēc daudzi tās gatavoja mājās. Bija pat speciālas formiņas, lai varētu pagatavot gailīšus, zaķīšus un lapsiņas. Viss ir ļoti vienkārši – tika kausēts kopā sviests un cukurs. Protams, vēlāk radās vēl citas receptes, bet vienalga , vienkāršāk par šīm neizdomāsi.

6. Oriģināls rotājums, kuru var apēst

Padomju laikā baranciņas pārdeva virtenēs. Daudzi lika tās kaklā un tika pat rīkoti veseli koncerti. Barankas ēda vienkārši tāpat – ar tēju, ķīseli, kompotu.

7. Paštaisīta kūka

Delikatese, kura līdz pat mūsdienām ir daudzu iecienīta  – cepumi ar sviestu.

8. Sausā veidā vēl garšīgāk

PSRS veikalos varēja nopirkt sausā ķīseļa briketītes, kuras reizēm pat līdz katliņam nenonāca.

9. Bīstamais kārums

Šodien mierīgi varam nopirkt vārītu kondensēto pienu, bet agrāk nācās to vārīt pašiem. Cik daudziem nācās raudāt, mazgājot sienas un griestus pēc uzsprāgušas kondensētā piena bundžiņas, bet gardā īrisa konfekte, kuru varēja ēst ar karoti, bija tā visa vērta.

10. Siera eksperimenti

Tā vien šķiet, ka mīļākā tā laika bērnu nodarbošanās bija eksperimentu veikšana ar pārtiku. Viens no tiem: paņemt gabaliņu siera, iemērkt to karstā tējā vai kafijā , pagaidīt, lai sāk kust un tad aši mutē. Toreiz tā bija īsta delikatese.

11. Varēja zobus izlauzt, bet bija ļoti garšīgi

Mūsdienu veikalos pie vēlēšanās var atrast visu, bet agrāk, lai palutinātu bērnus, mammām nācās pastrādāt. Viņas gatavoja kozinakus – izlobnītas saulespuķu sēkliņas pārlēja ar karameli, un kad viss atdzisa, no tām veidoja nelielas briketītes.

12. Draudzība varēja būt ļoti garšīga

Daudzi man piekritīs, ka tā laika kausētais siers „Draudzība” bija neaizmirstams un ne ar ko to nevarēja salīdzināt. To pievienoja dažādiem ēdieniem un piekoda pie tējas.

13. Dabas delikteses

PSRS laikos visu savu brīvo laiku bērni pavadīja laukā, tāpēc viņi zināja bezmazvai visu augu garšu. Visiecienītākais našķis bija parastā savvaļas skābene.

14. Lūk, kā patiesi pietrūkst

Īrisa konfektes bija īstas zobu plombu bendes, taču šis upuris bija tā vērts. Lai arī tādi gardumi ir arī mūsdienu veikalos, to garša šķiet pavisam sveša.

15. Bārbekjū pieejams katram

Šodien uz ugunskura gatavojam gaļu, zivis, jūras produktus. Agrāk tāda asortimenta nebija. Gardākā delikatese, kuru gaidīja bērni piknikā, bija ugunskurā cepti kartupeļi. Izņem tos no ugunskura, viļā no rokas rokā, cenšas noņemt ašāk miziņu, lai tiktu pie gardā kāruma. Pat siekalas mutē saskrēja.

16. Saldummīļu kartupeļi.

Viens no vispieejamākajiem padomju laika desertiem bija kūka kartupelis, daudzi iemācījās to gatavot paši. Recepte pavisam vienkārša – sadrupina cepumus, pievieno tiem izkausētu sviestu un kakao. Visu samaisa un veido bumbiņas. Tāds, lūk, deserts!

17. Ēd, cik lien!

Ja nopirkt šokolādi vai kūkas PSRS varēja ne vienmēr, tad halva veikalos bija gandrīz vienmēr. Šodien dīvains varētu šķist vien fakts, ka to pārdeva skārda bundžinās.

18. Tās aromāts vilinākja kā magnēts

Agrāk reti kurš domāja par figūru, kraujot uz pannas doktordesas ripas, jo tā bija tik garšīga, ka ne vārdiem izteikt. Protams, kāds vēl tagad sevi lutina ar tādu paēdienu, tomēr mūsdienās tas vairs nav tik populārs.

19. Biedējošais dzēriens

Daudzi pirmo reizi ieraugot tējas sēni, domā, ka tas ir kaut kas dīvains, kaut kas līdzīgs medūzai, ko nekādā gadījumā nedrīkst ne ēst, ne dzert. Padomju laikā daudziem tā bija uz palodzēm trīslitru burkās, pārklātās ar marli, zem kuras notika brīnums, veidojās gardums, ko sauca par kvasu.

20. Garda un lēta kūka.

Ne vienmēr bija mājās pieejamas kūkas, tāpēc nācās improvizēt pašiem – nogriezt maizes šķēli, noziest to ar sviestu un uzkraut kaudzīti ievārījuma. Kurš gan domāja par slaido līniju?

21. Taupīgi, bet gardi.

Tas, protams, nav saldums, bet vienalga garšīgs. Tika ņemta maize, vislabāk – rupjā, mērkta augu eļļā un apkaisīta ar sāli. Varēja vēl šo ēdienu papildināt ar lociņiem  vai dillēm.  Daudzi domās, ka tā varētu būt uzkoda pie stiprajiem dzērieniem pieaugušajiem, bet nekā – to ēda bērni.

22. Ja maize sakaltusi – prom uz pannu

Reti kurš tagad izmanto šo recepti, jo ir taču tosteri un citi rīki. Agrāk gan bija ļoti populāri apkaltušu maizi iemērkt pienā, un olā un no abām pusēm apcept karstā pannā. Un, ja vēl pēc tam apber ar cukuru…

23. Labākis našķis pasaulē

Riekstiņi, kuru cepšanai bija izgatavotas pat formiņas. Riekstiņos pildīja vārītu kondensēto pienu. Tāpat gatavoja arī vafeļu trubiņas. Gandrīz katrā mājā bija vafeļu panna. Arī vafeļu trubiņas pildīja ar vārītu kondensēto pienu. Šos našķus parasti gatavoja daudz uz dažādiem svētkiem, bet to garša  atmiņā paliek uz visiem laikiem.